Kopā mēs varam vairāk!

Ar “Pierīgas Partnerību“ devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Mālpili un Siguldu, kur mūs sirsnīgi uzņēma Siguldas novada iedzīvotāju biedrības “Lauku attīstības partnerība“, sagatavotajā maršrutā. Pavisam draudzīgi sakooperējāmies pa vairākiem auto. Mūsu pirmais pieturas punkts ir Sidgunda “Zemeņu muiža“. Viesojamies pie “Mālpils zemenes“ vietā, kas kādreiz bija skola, un atkal ir ieguvusi otro elpu kā vietējās kopienas svētku vieta. Un ieejot muižā, patiešām rodas sajūta, ka esi svētkos, svini dzīvi un garšas. Šeit mūs sagaida stāsts, kas sākās kā uzņēmēja stāsts, bet pārtop fantastiskā mijiedarbībā ar pašvaldību un vietējo iedzīvotāju. Jā, tepat blakus, Mālpilī ir lielākās zemeņu lauku platības Latvijā. Aizkustina gan stāsts par “Zemeņu svētkiem“, kas nu jau pāraudzis faktiski festivālā, gan spēja apvienoties vienam kopīgam mērķim. Un kas to būtu domājis, ka viena oga spēj apvienot tik daudzas nozares.

Apzināti izvēlamies braucienu garām zemeņu laukiem, lai pa īstam novērtētu to lielumu. Mākslas muižā mūs sagaida muižas saimniece Anete Kalniņa - Blumberga ar Zuzi (fifīgu taksenīti). Mākslas muiža ar mākslu apgādā visu Mālpils apkaimi. Ko dara kultūra? Kultūra ienes dzīvību, inteliģenci un košumu. Mākslas muižā bija skatāma izstāde veltīta Teodoram Zaļkalnam, un katram bija iespēja balsot par savu mīļāko darbu , māksla ir brīnišķīga vieta dialogam, sarunai. Mākslas muižā, mūsu viesošanās laikā notiek māklas simpozijs, mākslinieki no dažādām valstīm atbraukuši, lai veltītu laiku tikai un vienīgi mākslas veidošanai. Tas ir vēl viens pierādījums, ka atrašanās vieta nav tik svarīga, kā tas, kas tajā notiek, kas to iedzīvina.

Tālāk mūsu ceļš ved uz kūku muzeju - tas ir tapšanas stadijā. Un kas man šķita unikāli, šie cilvēki ir atraduši savu ceļu atpakaļ uz Mālpili. Kūku meistare Ilze Kupča atgriezusies dzimtajā pusē meklējot rāmāku, mierīgāku dzīves ritmu.Pusdienas mūs sagaida sveču gaismā, lai arī ārā ir gaišs, mūs ievelk tumšinātā, romantiskā gaisotnē. Un atkal, jūtamies svinīgi. Baltijas kūku vēstures muzejs, vajag tikai vienu trako, un darīts! Vecmāmiņas kūkas iedvesmots, recepte, kas palikusi nemainīga vairākās paaudzēs. Tāpat kā zemenes, ar stāstu tapa arvien garšīgākas, tāpat kūkas šeit likās īpaši kārdinošas. Aiz katras vietas, Mālpilī ir stāsts un “Mālpils iedvesmo“ nav tikai tukšs sauklis, tā ir brīnišķīga manifestācija - lepoties ne tikai ar savu, bet visas apkārtnes darbu un sasniegumiem.. Prom mūs nelaiž tukšām rokām, katrs tiekam pie zemeņu ievārījuma burciņas. Ilze drosmīgi seko saviem sapņiem, sarakstīta grāmata par Baltijas kūku vēsturi, izveidots Kūku muzejs, top galda kultūras nodarbības projektam “Skolas soma“. Cilvēki, kas iedvesmo ir mums visapkārt, un bieži vien, tepat blakus, bet spēja to saredzēt un novērtēt mums visiem jātrenē. Lepoties ar savu darbu, nenozīmē lielīties, tas nozīmē - NOVĒRTĒT. Kristīne Jonīte - Jurkēviča un Linards Ligeris mūs sagaida, un arī pavada, ar stāstiem un patiesu sirsnību.

No Mālpils mums jāatvadās, tālāk prom - uz Siguldu. Siguldas tirgus, vēl pirms pāris gadiem skumjš un sašļucis, bet nu iegūst modernas un interesantas infrastruktūras statusu, tas pulcē ne tikai vietējos, bet visas Latvijas ražotājus un audzētājus. Pirmais pieturas punkts “Smart Coffee Roastery“, tiekam ierauti divu brāļu stāstā par mīlestību pret kafiju. Siguldas tirgus, pats par sevi lika aizdomāties par to, cik klātesoši esam savos pārtikas lietošanas paradumos. Ko mēs katrs novērtējam - smaržu, kvalitāti, izcelsmi, cenu, stāstu? Ir tik daudz vērtēšanas kritēriju, bet katram tas ir savs. Vienam kafijas dzeršana ir process, sava veida ritāls, citam tā ir enerģijas avots, bet vēl kādam atkarība. Šķiet tā nav sakritība - visi uzņēmēji, pie kuriem esam ciemos uzsver ģimenes iesaisti un nozīmīgumu, apzināta izvēle strādāt kopā, būt vienā laivā.

Mūsu Bio tirgus, paliekam turpat, bet stāstu turpina Dace Mežavilka un Liene Klišāne. ‘‘Mūsu Bio tirgus’’ vieno Latvijas biloģiskos ražotājus un lauksaimniekus. Un tajā skaitā,arī viens no mūsu biedriem, z/s Kalvāni. Dace un Liene izved mūs aplī pa tirgu, tur mums ir iespēja iepazīt tirgotāju stāstus un pieredzi, kā līdz šai vietai nokļuvuši. Jāsaka, šeit ir moderna tirgus sajūta, viss ir pārdomāts un estētisks, var just ka katrs tirgotājs piedomā gan pie vizuālā tēla, gan sajūtas ar kādu aizej.Spēja sadarboties, apvienoties vienotam mērķim, šo sajūtu arī šeit noķeram. Kā mūsu kaimiņiem izdevās apvienot šos bioloģisko saimniecību pārstāvjus? Kopīgs mērķis - augt un attīstīties, vienojošais elements - bioloģiskā saimniekošana.

Dodamies uz biedrību “Cerību spārni“ . Ir tāda sajūta, ka visur esam tik ļoti gaidīti, ka varētu smelties iedvesmu vēl nedēļu. Brauciena dalībniekiem bija ieskatīties “Cerību spārnu“ ikdienā, pirmā pietura - kartiņu darbnīca. Rūpīgi izšūtas, minimālistiskā stilā - auseklīšu pastkartes. Un pats jaukākais, pasūtītājs ir Latvijas Pasts, šis nav vienīgais uzņēmējs, kurš izvēlas savus apveikumus vai ko dāvanas iegādāties tieši šeit. Tā rūpība un mīlestība, kas ielikta katrā trauciņā, katrā adījumā, katrā šuvītē. Būt noderīgam, tas ir svarīgi ikvienam, un sociālais uzņēmums “Visi var“ ir skaists piemērs tam. Biedrība “Cerību spārni” dzimusi 2003. gadā no vecāku vēlmes nepalikt vieniem - no sirsnīgas, drosmīgas apņemšanās turēties kopā, kad ikdiena ir sarežģīta un bērniem ar invaliditāti vajadzīgs vairāk atbalsta, nekā pasaule to spēj dot. Gadu gaitā šī mazā kopiena izaugusi par plašu, siltu kustību, kas ik dienu palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm būt redzamiem, drošiem un pieņemtiem, aizstāv viņu tiesības, stiprina sociāli mazaizsargātos, rada nodarbinātības iespējas, sniedz sociālos pakalpojumus, īsteno nozīmīgus projektus un iedvesmo brīvprātīgos. “Cerību spārni” ir vieta, kur cilvēki atrod ne tikai palīdzību, bet arī cilvēcību, kopā būšanu un sajūtu, ka cerība tiešām var nest. Un to mēs jūtam katrā darbnīcā, gan darbā ar keramiku, gan drupinot vasku, lai lietu sveces, gan arī austajos tepiķos.

Ikviena apciemotā vieta bija kā liels zaļš karogs tam, ko varam paveikt darot kopā! Darīt kopā, kā atslēga uz kopīgu labklājību, kopīgu izaugsmi, uz ekonomiku, kas ienes labumu visiem, un šeit nav runa tikai par ekonomisko, bet arī kultūras, intelektuālo un cilvēcības pienesumu.

Paldies dalībniekiem, paldies par foršo uzņemšanu. Atbraucām atpakaļ iedvesmoti, iedvesmoti par līdzcilvēkiem, paši no sevis arī, jo viena lieta ko varējām paņemt - lepošanās, sirsnīgs, patiess lepnums par savu darbu. Jo skaistāka un sakoptāka vide mums apkārt, jo vairāk paši esam proaktīvi, uzņemamies iniciatīvu, jo vairāk notikumu mums apkārt. Vienmēr var gaidīt, kad nāks kāds, kurš organizēs, vadīs, uzņemsies iniciatīvu, bet var uzņemties atbildību un darīt to pats.