Brauciens uz atkritumu poligonu “Getliņi“
Ar bērniem un jauniešiem devāmies mācību braucienā uz atkritumu šķirošanas poligonu “Getliņi“. Šāda pieredze būtu obligāta ikvienam, lai saprastu atkritumu šķirošanas nozīmīgumu!
Daļa dalībnieku tiekamies vilcienā, daļa sagaida mūs jau poligonā. Vilciena brauciens izvērtās īstā piedzīvojumā. Pulcējāmies pēdējā vagonā, bijām krietns pulciņš, kad pēdējā brīdī paziņo, ka izkāpšana mūsu pieturā tikai pa pirmā vagona durvīm - lai cik veikli, čūskiņā lavierējām caur visiem vilciena vagoniem, līdz pirmajam netiekot vilciens uzsāka kustību. Kāpām ārā nākošajā pieturā. Informējām poligonu par savu neražu un sanāca neliela ekspedīcija pa pļavu, bet tālāk gan ceļš jāatzīst nebija patīkams, jo gājēju taciņas līdz atkritumu šķirotavai nav. Šī situācija lika aizdomāties, kā par šādu izkāpšanu tikai pirmajā vagonā uzzin vārdzirdīgi, vai nedzirdīgi cilvēki, vai ja esi aizpļāpājies, un palaid šo informāciju garām, kad tajā pašā laikā priekšā ir tablo, kurā pārsvarā skatāmas tikai reklāmas.
Tas mūsu garastāvokli nesabojāja un apņēmīgi devāmies uz savu mērķi. Tiekamies Vides izglītības centrā, kur mūs sagaida kolosālākais gids. Sākam ar interaktīvu spēli uz laiku - cik ātri vari sašķirot atkritumus pareizi attiecīgajā konteinerī. Rezultāts nebija iepriecinošs, tikai viena dalībniece no kopā sešiem to spēja paveikt. Uztraukumam nav pamata, kopā izanalizējām kļūdas un klupšanas akmeņus, uzzinājām tiešām daudz jauna, gan par to, kur likt izlietotās šampūna pudeles, gan kādu piesārņojumu var izveidot viena maza batereja.
Dodamies tālāk, vai zināji, ka katra krava tiek pārbaudīta, vai tajā nav radioaktīvas vielas? Jautāts, cik bieži tā notiek - aptuveni reizi gadā, varbūt divas.
Tālāk seko brauciens ar autobusu pa poligona teritoriju, šķiet neticams darbinieku skaits pret milzīgi atkritumu daudzumu. Terotorijā ir daudz putnu, arī tie veic vēl papildus ‘‘šķirošanas’’ darbus, atlasot to, kas palicis no pārtikas. Uzbraucam arī kalnā pie jaunās papeļu audzes, kas strādā kā dabīgais zemes attīrīšanas filtrs. Skats uz Rīgu iespaidīgs, tāpat uz Getliņu siltumnīcām. Šeit, fantastisks stāsts par viena cilvēka proaktivitāti - inženieris dodas ceļojumā pie radiem, savā atpūtā viņš ieplāno arī vietējā atkritumu poligona apmeklējumu, tieši tur dzimst ideja par pilnasinīgu apsildes sistēmu, kas izmanto jau esošos resursus. Idejas dzimst ceļojot, gūstot iespaidus, eksperimentējot un mēģinot, tikai domājot, tās bieži paliek domāšanas stadijā. Arī Getliņi līdz savam tipiskajam produktam - gurķi un dzeltenie tomāti nonāca pamazām, arī caur neveiksmēm un mācoties no kļūdām. Tas, kas likās tiešām spēcīgi - dažādu nozaru speciālistu sadarbība savā starpā- inženieriem, agronomiem, kukaiņu speciālistiem u.c. Kāds ir rezultāts? Poligona “Getliņi” energobloks gāzes dedzināšanas procesā rada siltumu, un, lai tas netiktu vienkārši izlaists gaisā, 2011. gadā tika uzbūvēta pirmā siltumnīca tomātu audzēšanai. Šodien siltumnīcu kopējā platība sasniedz 14 408 m², no kuriem 13 000 m² aizņem augi, kopumā 33 900 stādu. Ražas sezona sākas augustā un turpinās līdz jūlijam. Getliņos darbojas “gudrās siltumnīcas”, kur klimatu, laistīšanu un barošanu kontrolē tehnoloģijas, balstoties uz meteoroloģiskās stacijas datiem. Tomāti un gurķi tiek audzēti akmensvatē, kas nodrošina sterilu un optimālu vidi saknēm, bet apputeksnēšanu veic kameņu saimes. Kaitēkļu ierobežošanai tiek izmantoti dabiskie ienaidnieki, plēsējblaktis, spožlapsenes un plēsējērces, tāpēc siltumnīcās nav nepieciešami kaitīgie augu aizsardzības līdzekļi, un dārzeņi ir kvalitatīvi un garšīgi. Gurķu audzēšana Getliņu siltumnīcās sākās 2017. gadā, kad poligonā tika uzbūvēta PASAULĒ pirmā siltumnīca ar pilnu LED apgaismojumu. Tajā ieviestas modernas tehnoloģijas, tostarp automātiskā augu nolaišanas sistēma un gaisa rekuperācija, kas nodrošina stabilu mikroklimatu un efektīvu audzēšanas procesu. Gurķu raža tiek vākta katru dienu, bet stādīšana notiek divas reizes gadā - vasaras beigās un ziemas vidū - lai nodrošinātu nepārtrauktu produkcijas pieejamību. Sajūta ieejot siltumnīcā kā zinātniskās fantastikas filmā, izskatās pēc ļoti modernas laborotorijas, nevis siltumnīcas.
Šeit nonāk aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju atkritumu, dienā(katru dienu) viens Latvijas iedzīvotājs izveido ap vienu kilogramu atkritumu. Tas ir daudz, esot tur, Tu pēkšņi sajūti viena kilograma varenību, pat vienas mājsaimniecības kontekstā, tas liekas daudz. Ko ar šo informāciju darīt?
Lietot, ieviest reālus risinājumus mājās, darbā, uzņēmējdarbībā. Domāt par to šodien, nevis brīdī, kad poligonā beigsies vieta.
Milzīgs paldies Getliņiem par šo iespēju, arī Tu vari pieteikt savu apciemojumu un uzzināt visu caur personisko pieredzi.
