Stipras kopienas- droša Latvija!

“Kā padarīt laukus par vietu, kur patiesi gribas dzīvot?“ ar šādu tēmu ceturtdien tiekamies “Zied zemē’', Lielvārdē sarunu cikla "Stipras kopienas - droša Latvija’’ otrajā diskusijā. Diskusiju un darbnīcu vadīja Āris Ādlers, biedrības ‘‘Jūras zeme’’ valdes loceklis un projektu vadītājs. Par kafijas pauzi, starp darbnīcas sesijām, ar personalizētiem novēlējumiem bija parūpējusies vietējā beķereja “Bricēni“. Tāpat milzīgs paldies, visiem, kuri veltīja savu laiku, lai atnāktu, būtu klātesoši un iesaistītos.

Kā mums gāja? Darbs grupā, bet ne jau uzreiz. Sākumā Āris iepazīstina ar vakara darbības kārtību, iepazīstamies ar galvenajām “mērauklām“ un varam ķerties pie darba. Šis nebija tas gadījums, kad sēdi un klausies, šoreiz bija aktīvi jāiesaistās, jāpārjautā un jāspēj uzklausīt otru. Lai saprastu, par ko iet runa, nedaudz par to, kas ir “Apdzīvojamības“ metode.

‘‘Habitability’’ (Apdzīvojamība) metode ir pieeja, kas palīdz novērtēt, cik piemērota kāda vide ir dzīvošanai, balstoties uz tādiem kritērijiem kā temperatūra, ūdens pieejamība, drošība, resursi un vispārējā dzīves kvalitāte. To izmanto gan zinātnē, pētot citas planētas, gan uz Zemes, piemēram, analizējot, vai konkrēta teritorija spēj nodrošināt cilvēkiem ērtus un ilgtspējīgus dzīves apstākļus. Lauku teritoriju gadījumā habitability nozīmē izvērtēt, vai tur ir pieejami būtiski pakalpojumi, piemēram, skolas, medicīna, sabiedriskais transports, kā arī vai ir darba iespējas, droša vide un kvalitatīva infrastruktūra. Ja šie apstākļi ir nodrošināti un vide ir veselīga un droša, lauku teritorija tiek uzskatīta par apdzīvošanai piemērotu, kas savukārt veicina iedzīvotāju piesaisti un ilgtermiņa attīstību.

Darbs grupā, sadarbošanās, uzklausīšana, nebaidīties paust savu viedokli. Uzdrošināties uzklausīt arī otru, nevis tikai paust savu skatu punktu. Bieži, tas arī ir iemesls konfliktiem - viens, savs skatu punkts. Uzdevums lika aizdomāties par to, ka ja man ir ērti, vai arī citiem ir tāpat, vai ja man ir piekļuve publiskajiem pakalpojumiem, vai tā visiem ir vienāda, cik liela nozīme ir vietas identitātei, saldūdens pieejamībai, vai darba iespējām. Piemērs : Uzņēmējs, kurš nodarbojās ar koka pārstrādi būs trokšņains, bet šis troksnis ir darba sastāvdaļa, kuru diemžēl, nav iespējams mainīt, iedzīvotāji, kuri dzīvos tuvāk šim uzņēmumam, iespējams, sūdzēsies par troksni, savukārt iedzīvotāji, kuri dzīvo tālāk un ar šo problēmu nesaskaras, visticamāk, neiebildīs pret uzņēmuma darbību.

Metode palīdz izmērīt dažādus rādītājus - labklājību, vietas identitāti, ekosistēmu, enerģiju u.c. - iesaistot pašus iedzīvotājus. Kāda atšķirība starp eksperta pētījumu un iedzīvotāja iesaisti pētījumā? “Pamatiedzīvotājs“ var neapzināti “parādīt“ kādu vajadzību, vai arī gluži pretēji, parādīt kādēļ konkrētā vieta labi strādā arī bez ekspertu piedāvātā risinājuma. Mums katram bija iespēja radīt savu vizualizāciju, domāt par indikatoriem, to pamatotību un piedāvāt savas aprēķinu veikšanas metodes. Interesanti, ka diskusijas laikā, no tā, kas likās vietu problemātika, nonāc pie secinājuma, ka atsevišķos kritērijos tā ir nevis ķibele, bet gluži pretēji. Ir tāds taktīlais uzdevums : cilvēku grupai ir iespēja aptaustīt kādu no degunradža ķermeņa daļā, taču nav redzams, kas tas ir. Viens pieskaras ragam, cits nāsīm, vēl kāds ādai, katram eksperimenta dalībniekam ir savs viedoklis, taču gala rezultātā, tas ir un paliek degunradzis.

Pasākums bija vērtīgs ikvienam, to atzina arī dalībnieki. Instruments, kuram ir daudz plašāks pielietojums, kā tikai apdzīvojamības mērīšana. Domāju, katrs dalībnieks ceturtdien devās ar pārdomām, ko es varu izdarīt, ko es varu mainīt?

Vēlreiz paldies, visiem, kas piedalījās! Tālāk vari izlasīt vairāk par šo projektu! Iesaisties un veido vidi sev apkārt!

Projekta “Stipras kopienas – droša Latvija” mērķis ir veicināt Ogres novada iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iesaisti sabiedriskajos procesos, stiprināt savstarpējo uzticēšanos un pilsonisko līdzdalību, kā arī dot praktiskas zināšanas kopienu attīstībai. Projekts tiek īstenots Ogres novadā, taču tā laikā radītās idejas un pieredze ir nozīmīgas arī plašākai sabiedrībai.

Projekta mērķa grupa ir aktīvie iedzīvotāji, biedrību pārstāvji, kopienu līderi, jaunieši, seniori un citi interesenti, kuri vēlas iesaistīties demokrātijas stiprināšanā vietējā līmenī. Sarunu cikls ir atvērts ikvienam, kam svarīga sava kopiena un dzīves kvalitāte Ogres novadā.

Projekta laikā no februāra līdz oktobrim notiks tematisku, vadītu sarunu vakaru cikls dažādās Ogres novada vietās, kā arī noslēdzošais forums “Ogres identitāte un nākotne: kopā veidojam savu pilsētu”. Sarunu vakaros tiks skartas tādas tēmas kā uzticēšanās, tiesiskums, digitālā plaisa, psiholoģiskā noturība, brīvprātīgais darbs, biedrību vadība, kopienu attīstība un kultūrvide. Noslēdzošais forums būs veltīts Ogres pilsētas identitātei, vērtībām un nākotnes redzējumam, iesaistot iedzīvotājus un kopienas kopīgā ideju radīšanā.

Sarunu cikls veidots kā regulāru tikšanos formāts, kurā dažādu paaudžu un pieredžu cilvēki var satikties, uzklausīt cits citu un kopīgi domāt par jautājumiem, kas skar gan ikdienas dzīves kvalitāti, gan kopienu noturību mūsdienu nenoteiktības un pārmaiņu apstākļos. Šajās sarunās svarīga ir cieņpilna un iekļaujoša gaisotne, kas veicina savstarpēju izpratni, piederības sajūtu savam novadam un uzticēšanos.

Katram sarunu pasākumam tiks izsludināta iepriekšēja pieteikšanās, lai būtu iespējams prognozēt dalībnieku skaitu un nodrošināt kvalitatīvu sarunas vidi. Aicinām sekot aktuālajai informācijai par pasākumiem un pieteikšanos biedrības mājaslapā.

Projekta rezultātā tiks stiprināta vietējo iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju kapacitāte, veicināta demokrātiska līdzdalība un radīti iedzīvotāju priekšlikumi pašvaldībai, balstoties uz sarunās identificētajām vajadzībām un idejām.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šīs publikācijas saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Projekta Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/009