Sieviete-Sievietei. Paņemt zemi plaukstās.

Vakar Sieviete - Sievietei sarunu ciklā mūs vienoja apaļais galds. Māksliniece Liena Muceniece, kas aizveda mūs ceļojumā pa bērnības takām, iesaistīja dalībnieces atklātā sarunā par to, kādas sajūtas mūs pārņem dzīvojot laukos. Vienai tā ir fiziska sajūta, paņemt zemi rokās, citai tā ir caur ēdienu, kas ar ārkārtīgu mīlestību un pacietību izaudzēts savā dārzā, citai tas ir saulriets, vai rīta rasa vasarās.

Ierastais semināra formāts šoreiz tiek nomainīts pret sarunu pie apaļā galda. Šī nav pirmā reize, kad dzirdu, ka savas kaislības atslēga jāmeklē bērnībā. Sākam ar sākotnēji pavisam vienkāršu uzdevumu, uzzīmēt, uzrakstīt uz baltas lapas : par ko Tu bērnībā sapņoji, kādas spēles spēlēji un kādas bija Tavas karstākās vēlēšanās? Kā bērni, mēs bieži sapņojam drosmīgus sapņus, nebīstamies fantazēt, kļūdas pārvērst spēlē un mācību procesā. Kādus sapņus mēs sapņojam šodien? Arī uzņēmējdarbībā, lai cik ļoti kāds tās aspekts mūs aizrautu, vienmēr ir arī tās daļas, kas ne tik daudz uzrunā, vai arī nepatīk nemaz. Liena stāsta, kā tieši zemes darbi iemācījuši, ka ir lietas, kas vienkārši jāizdara - darbs pirmāk un izklaides pēc tam.

Pēc aktīvas darbošanās un sarunas, nonākam pie bišu tēmas. Liena aktīvi iesaistīta arī zinātniskajā darbā tajā, kas saistīts ar medu. Radošā domāšana noteikti palīdz plašāk skatīties uz jebkuru nozari. Paralēli degustējam dažādos medus, uzvirmo kanēlis un Ziemassvētku sajūtas, nākošais smaržo pēc vīgriežu lauka, bet vēl citā slēpjas kadiķogas sīvums.Iedvesma ir mums visapkārt, viens to atradīs dabā, cits pilsētas dunā. Galvenais sākt.

Paldies Lienai Muceniecei par radošu vakaru! Paldies brīnišķīgajām dalībniecēm, par atvērtību, dalīšanos!

Bijām tā aizrāvušās, ka par bildēšanos atcerējāmies vien tad, kad daži ciemiņi jau devušies prom.