Rakstot par pasākumu, es nekad nesaprotu, kas ir tas, ko lasītājs vēlas saņemt. Vai tas ir mehānisks atskats par pasākuma norisi, vai tā ir tā sajūta, ko nav iespējams nodot. Vakardiena tieši tāda bija. Elektrizēts gaiss, telpā virmo idejas, dzeram tēju. Mēs runājam par iespējām un to izmantošanu, par bailēm un riskiem, par to, kā vienā brīdī Tu esi zirgā, bet nākošajā jau uz zemes. Ingara stāstījums bija viegls un ievelkošs. Kļūdas un neizdošanās arī veido mūsu pieredzi, nekur nav teikts, ka tieši šī pieredze nebūs tā, kas aizvedīs pie īstā mērķa.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja atrast trīs problēmas un pafantazēt par to risinājumiem. Pat tāda, šķiet, nerisināma problēma kā degvielas cenas, noveda pie vairākiem iespējamajiem risinājumiem. Tālāk, tikām sadalīti trīs grupās, kur bija iespēja darboties komandā. Kā latvietim ir ar spēju sastrādāties? Kā mēs uztveram viedokļu dažādību? Gala rezultātā, mēs tikām pie 3 ašajām biznesa idejām, kur ikviena no tām ir tālāk potenciāli attīstāma. Kāds ir ierastais modelis? Cilvēks gadiem ilgi domā un sapņo, kā kaut ko darīs. Darīs, kad būs piemērots laiks, kad būs vairāk naudas, labāki apstākļi. Bet darbība neseko. Sapnis paliek sapņa stadijā. Šeit, stundas laikā Ingars dalībniekus izvadīja cauri procesam, kas citkārt aizņem gadus. Un atlēgas vārds ir - darīt. Vakars noslēdzās ar trīs mini “pičiem“, kur dalībnieki prezentēja savu ideju. Bez bailēm “izgāzties“, izdarīt nepareizi, kļūdīties.

Baudīt procesu. Ar šiem vārdiem mēs aizgājām mājās.

Paldies visiem, kas piedalījās, paldies Ingaram Zagorskim par iniciatīvu.

Tiekamies nākošajos pasākumos!