Ķeguma novads

Ķeguma vārds zināms katram Latvijā, vispirms saistībā ar pirmās elektrostacijas celtniecību (1936.g.). Pilsētas statuss Ķegumam piešķirts 1993.gada 11.martā. Pilsētas ģerbonī - zilā laukā zelta saule staru vainogā.

Pilsētas teritorija aizņem 3km garu un 2,5km platu joslu gar Daugavas labo krastu. Attīstās būvniecība, vairāk kā 40 ielas 6,8 kvardrātkilometu teritorijā.

Upes kreisajā krastā atrodas pilsētas lauku teritorija - Tome.  Daugavas krasti, pēc paceltā ūdenslīmeņa HES ūdens krātuvē, grūti izmantojami peldvietām.

2002.gada oktobrī apvienojoties Ķeguma un Rembates pašvaldībām izveidojas Ķeguma novads. Ķeguma pilsēta kļūst par jaunizveidotā novada administratīvo centru.

Attīstās individuālā būvniecība. Lielākajās iestādēs - Ķeguma HES strādā vairāk kā 100 darbinieku, Ķeguma komercnovirziena vidusskolā mācās vairāk kā 400 skolēnu, strādā vairāk kā 50 pedagogu. Par iedzīvotāju veselību rūpējas veselības aprūpes mājas jeb ambulances kolektīvs, sociālās aprūpes mājas kolektīvs un aptieka.

Tome piekļaujas Daugavas kreisajam krastam 0,5-5km platā un 24km garā joslā. Teritoriju saposmo vairākās daļās Baldones - Vecumnieku mežu masīvi, gar kuriem ir teritorijas D un DR robeža. Paralēli Daugavai caur Tomi iet Jaunjelgavas - Ķekavas asfaltētā šoseja. Tuvākā dzelzceļa satiksme ir no stacijas Ķegums.

Tome bijusi sen apdzīvota. Nariņu senkapos veiktie arheoloģiskie atradumi 1966.gadā liecināja par lībiešu apmetni. Atrastās senlietas datējamas ar 11.-12.gadsimtu (agrā feodālisma laiku). Senie lībieši, meklēdami labākās dzīves vietas, šeit atnākuši no Kurzemes. Daudz māju nosaukumos lībiska skaņa.

Ievērojami Tomes apvidus uzplaucis hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. 1640-jos gados, līdz ar rūpniecības rašanos, Tomē pie vēlākās Annas pusmuižas attīstījās ciemats. Tanī apmetās arī tirgoņi, izmantojot tranzītceļu no Lietuvas caur Vecmuižu, Tomi uz Rīgu.

Rembates pagasta priekšvēsture cieši savijusies ar visa Lievārdes novada vēsturi. Polijas-Zviedrijas kara laikā kara posta, bada un sērgu rezultātā, kā arī muižu lauku paplašināšanas un jaunu muižu rašanās procesā, gandrīz iznīkušā Mēmesciema vietā, izveidojās Rembate jeb, kā to agrāk sauca, - Ringes muiža, viena no Lielvārdes muižas palīgmuižām. Tikai 1725.gadā tā atdalās no Lielvārdes muižas kā patstāvīga saimnieciska vienība.

1935.g. Birzgales pagasta platība bija 20 750 ha un tas atradās Rīgas apriņķī. 1945.g. Birzgales pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciemus, bet 1949.g. pagastu likvidēja. Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā (līdz 1979.g.) Birzgales pagastam (atjaunots 1990.g.) pievienoja daļu no bijušo Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagastu teritorijām.

Informācijas avots www.kegums.lv