Kopstrādes projekts CoLabora ir oficiāli sācies
 

16.11.2018

image, 452x210px, 211.31 KB

Lai stimulētu ekonomisko aktivitāti lauku apdzīvotās vietās, esam uzsākuši starptautisku sadarbību par kopstrādes/koprades telpas izveidošanu. Eiropā šāda rakstura darba vietas nav jaunums, patiesībā ir uzkrāta nozīmīga pieredze šajā jautājumu, tāpēc no šī gada 12.-15.novembrim mēs: Linda Cīrule un Māris Cīrulis braucām pieredzi gūt uz Kataloniju. 

Katalonijas lauku reģionā pēdējo 5 gadu laikā izveidojušās vairāk, kā 30 kopstrādes telpas gan publiskās, gan privātās ar vairāk, kā 130 profesionāļiem vienā tīklā, turklāt vienota sadarbības organizācija www.cowocatrural.cat nodrošina informācijas apmaiņu un konsultācijas, jaunu kopstrādes telpu dibināšanai, tīkla paplašināšanai un kopstrādes idejas atpazīstamības veicināšanai. 

Kopstrādes telpas stimulē vietējo ekonomiku, palīdz noturēt iedzīvotājus lauku apvidos un piedāvā darba vidi ar attālinātām darba iespējām kvalificētiem profesionāļiem, talantiem un jauniešiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Turklāt arī padara vietējo dzīvi interesantāku, jo pateicoties kopstrādes telpu darbībai vietējā kopienā rodas dažādas papildus aktivitātes. 

Protams, tas nav īstermiņa risinājums, kopstrādes kopienas ne reti veidojas lēni un rezultāti bieži saskatāmi tikai ilgtermiņā. Tomēr to pozitīvais efekts Katalonijā ir praksē pierādījies. Pieredzes apmaiņa Katalonijā ir pirmais pārrobežu sadarbības pasākums, kurā tikās projekta pārstāvji no 6 valstīm: Latvijas, Spānijas, Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas, lai savstarpēji mācītos un kopīgi izstrādātu metodiku kopstrādes telpu izveidei un attīstībai, kā veidot koprades kopienas, veicināt tīklošanos un sadarbību, kā organizētu koprades telpu idejas popularizēšanas aktivitātes. 

Projekta partneri svinīgi parakstīja arī sadarbības līgumu, kas ir pamatā projektam „European cooperation project on coworking spaces in rural areas”. Piecu dienu laikā mēs apmeklējām vairākas kopstrādes telpas, kas būtiski atšķiras pēc identitātes, pēc kopienu aktivizētāja personīgā profila, piedāvātājiem pakalpojumiem, klientu darbības sfēras, finansētāja noteikumiem un prioritātēm, neformālām aktivitātēm un ikdienas darbības. 

Būtiskākais kopstrādes telpu dalījums ir publiskās-privātās. Publiskās koprades telpas ir dibinājušas un/vai finansē publiskās institūcijas - pašvaldības, universitātes, nevalstiskās organizācijas, ES fondu projekti utml., savukārt privātās koprades telpas veidojas kā savdabīgs biznesa projekts. Tiek izīrētas darba vietas, nodrošinot visu darbam nepieciešamo: internetu, darba virsmu, sanāksmju telpu, pastkasti, kafijas aparātu, dažreiz piedāvājot pat pasūtījumus un kopīgus projektus, tās tiek uzturētas pateicoties kopā strādātāju dalītām izmaksām.

Publisko koprades telpu izmantošana lielākoties ir bez maksas. Tā piemēram, Zona Líquida atrodas pilsētā Riba-roja d’Ebre ar tikai 1300 iedzīvotājiem, kuru finansē vietējā pašvaldība, tās dalībnieki ir pārsvarā radoši mākslinieki un profesionāļi, kā arī amatnieki, lauksaimnieki, jurists, IT speciālisti u.c., kas strādā individuāli, strādā pie kopējiem projektiem, kā arī nodrošina dažādus publiskus projektus vietējā sabiedrībā. Uz šo ciematu un koprades telpu pārcēlusies pat kāda Londonas iedzīvotāja, kas meklējusi mierīgāku dzīvi, citu dzīves veidu. Citi dalībnieki kopstrādes telpu izmanto, kā iespēju izrauties no savām mājām vai saimniecības, satikt klientus ārpus privātās telpas. Citiem profesionāļiem vienkārši būtisks bijis ātrs internets. Jūtams, ka šī ir patiesa koprades telpa ar gandrīz ģimenisku atmosfēru.

Cita kopstrādes telpa tiek veidota komerczinību universitātē "Universitat Rovira i Virgili”, kurā universitātes studentiem, studijas beigušajiem tiek piedāvāta telpa saimnieciskajai darbībai vai darba praksei, turklāt universitātes mācībspēki nodrošināts arī mentoringu, konsultācijas un seminārus, kas ir brīnišķīgs piemērs izglītības sistēmas un privātā biznesa sadarbībai. 

Pēc mūsu izpratnes samērā lielā pilsētā Ampostā ar 20 000 iedzīvotāju skaitu izveidota privāta koprades telpa Espai Kowo, kur dibinātāji iegādājušies telpas, izveidojuši kopā strādāšanas telpas un specializējušies digitālu pakalpojumu sniegšanā. Atvērtā birojā kopā strādā fotogrāfi, programmētāji, aplikāciju veidotāji u.c. Katrs maksā noteiktu dalības maksu (91-145 eiro), kas ir būtiski zemāka nekā īrēt atsevišķu biroja telpu. Citiem darbiniekiem tā ir attālināta darba vieta un to darba devējs ir galvaspilsētā. Lielākā priekšrocība darbam šādā specializētā vietā un kopienā ir spēja īstenot lielākus projektus, jo pie nepieciešamības var sadalīt darbus kolēģu starpā.

Kā privāta kopstrādes telpa darbojas arī Espai La Magrana, Valls pilsētā ar iedzīvotāju skaits virs 24 tūkstošiem. Tā dibināta pirms 3 gadiem un finansiālu palīdzību izveidē nodrošināja arī LEADER finansējums un Cowocat sadarbības tīkls. Sākums esot bijis grūts, jo coworking esot bijis jauns jēdziens, bet pamazām ir izdevies izveidot kopienu, kas laika gaitā aug un konsolidējas. Interesanti, ka šajā kopstrādes telpā atrodas pat bankas filiāle.

Nedaudz atšķirīga ir sociālā koprades telpa Nuria, kura fokusējas ilgtspējas jomā, piedāvājot 3 pamatlietas: agroekoloģisku ēdnīcu, koplietošanas darbvietas un daudzfunkcionālu skatuves telpu sociāliem kultūras pasākumiem. Šī koprades telpa ir, kā tāds sociālās uzņēmējdarbības inkubators ekoloģijas un ilgtspējas jomā, turklāt ar savu darbību tas palīdz saglabāt kultūrvēsturisko ēku, kas agrāk kalpojusi dažādiem sabiedriskiem mērķiem.
Daži secinājumi:
  • Kopstrādes telpas lauku apvidos ir novatorisks attīstības instrumentiem, kas potenciāli var veicināt un ļaut cilvēkiem dzīvot un strādāt lauku apvidos, kā arī mazpilsētu dzīvi padarīt interesantāku. 
  • Kopstrādes telpās ir svarīgi nodrošināt ātrgaitas internetu un citus pamatpakalpojumus, īpaši tos, kas nav pieejami tuvējā apkārtnē. 
  • Svarīgāk par pašu telpu ir motivētu kopā strādātāju esamība jeb kopiena, savukārt atrast pirmos kopienas dalībniekus ir pats lielākais izaicinājums. 
  • Kopstrādes telpas piemērotas arī īslaicīgam darbam, piemēram atvaļinājumu vai ceļojumu laikā. 
  • Kopstrādes telpu ilgtspēja balstās uz publisko institūciju atbalstu vai kopienas veidotāja profesionālu un pašaizliedzīgu darbu, kas nodrošina kopā strādātāju saliedētību.
  • Ir lietderīgi sadarboties un apmainīties ar līdzīgām iniciatīvām citās lauku teritorijās, lai pārrunātu kopīgas problēmas un risinājumus un meklētu iespējas.
Māris Cīrulis